Tavs pēdējais karametāls...
Nupat veicu pirmo legāli iegādātas mūzikas lejupielādi mp3 formātā. Iemesls - Laika dziesmiņa.
Atceros kā savulaik 10. klasē kopā ar klasesbiedru gājām pie viena hipija kurš dzīvoja Barona un Brīvības stūrī. Bija jāiet caur divām vārtrūmēm, tad šaura un netīra kāpņu telpa. Tad komunālais dzīvoklis un viena maza istabiņa, kur iespiedušies kopā ar masīvu divguļamo ozolkoka gultu un milzīgu Panonia motociklu lietojām alkoholu (šņabis/alus) un klausījāmies labāko no latviešu 80to gadu rokmūzikas - Līvus, Pērkonu, Jumpravu, Akurāteri, Igo, Kiģeli utt. Hipijs (Liepiņš vārdā un uzvārdā) iemācīja mani mīlēt šo mūziku - mūziku no tiem laikiem, kad varējām lepoties ar savu estrādi (nevis lupatu blingu, kā šobrīd). Kaimiņi klauvēja līdz par 3 naktī, bet mēs to nedzirdējām. Iekārtoties varēja ērti - vai nu gultā, kur mierīgi satilpa līdz 5 cilvēkiem, vai uz motocikla. Līdz šim brīdim nespēju iedomāties kā tas verķis tur bija iedabūts.
Klasesbiedrs nesen apprecējās, bet mans lielākais draugs - mans suns - pagājušās nedēļas nogalē nomira manu acu priekšā ar sadragātiem iekšējiem orgāniem. Turies vecīt un paldies tev par kopā pavadīto laiku - tu vienmēr biji pats labākais, ko gan nevaru teikt par sevi. Gan jau pēc kāda laika tiksimies tajā pusē.
06.06.2008 08:06 - aabele -
Šim rakstam komentēšana nav atļauta.