Tavs pēdējais karametāls...
Cenšos nebūt "redzēju - iejebologoju" tipa jebologeris, bet šorīt uz Krasta ieliņas notika diezgan amizants atgadījums. Braucu uz centru no salu tilta un nogriezos uz apli, kas izved uz Krasta ielas. Vieta, kur aplis savienojas ar Krasta ielu, ir diezgan sarežģīta un parasti tur notiek daudz avāriju, bet šorīt cilvēki ļoti pieklājīgi - brauca pēc rāvējslēdzēja principa - pa vienam no katras joslas.
Viens braucējs jau gribēja griezties augšā uz tilta, kad pēkšņi nez no kurienes iznira zils trešās sērijas BMW, (turpmāk tekstā Mīzelis) un apdzina viņu pa labās joslas labo pusi. Kā rezultātā cilvēks knapi neietriecās viņam sānos, bet sarāvās. Mīzelis ar nākošo tāpatās, bet slalomā bliežot pa kreiso pusi. Dažās sekundēs vismaz 10 avārijas situācijas. Gluži kā p*** pa p***.
Pats braucu ar sievišķīgi dievišķīgu, sarkanu Pežo 206cc, piebraucu klāt mīzelim, iepūtu taurē, bet mūļa virzienā izstiepu roku ar paceltu vidējo pirkstu. Iekšā sēdošais mīzelis acīmredzami satraucās un eņņ-eņņ - izrāvās no rindas, kas griezās augšā uz salu tiltu un metās man pakaļ, jau sev tik ierastajā slaloma stilā piebraucot man no otras puses. Nu ko - izstiepu otru roku viņa virzienā, ar paceltu vidējo pirkstu. (Tajā brīdī nožēloju, ka nevarēju fiksēt ar telefona kameru, jo tur gāja vaļā pantomīmas teātris.) Tā kā stikli mīzelim bija aizvērti, es diemžēl nedzirdēju nevienu vārdu no tā ko viņš man kliedza, tikai viņa seja burtiski pieplūda asinīm un bāls kulaks kratījās manā virzienā.
Pamēģināšu uzminēt viņa sacīto - "esmu mīzelis veļikij, tu, bļā, es pazīstu daudzus tādus pašus mīzeļus, bļā, kā es pats, bļā, tu, bļā, vispār zini, bļā, cik podus esmu izberzis, bļā, un cik kredītus, bļā, bļā, bļā, esmu paņēmis, lai varētu, bļā, te braukāt, bļā. (reiz 100)
Un tā mēs šajā klusajā dabā godīgi ripojām savus 200m viens otram blakām, mans paceltais pirksts starp autiņiem, mīzeļa konvulsijās sažņaugtā seja un asinīm pieplūdušās acis, bet no muguras mīzelim sāka taurēt viens maršrutkas vadītājs, kas laikam bija liecinieks visam teātrim. Man bija jānogriežās uz Zinātņu akadēmiju, bet mīzelis ar milzīgu gāzi aizbrauca tālāk - tieši sastrēgumā.
Vot tāda mums ir tā agresija uz ceļiem. Man liekas, ka cilvēkam ir vienkārši vajadzīga psihiatriskas dabas palīdzība - nu nevar būt tāds akls naids by default uz visu pasauli.