http://etc.appspot.com

Google savā žurnālā ziņo par to, ka beidzot arī priekš Windows ir iznācis GUI menedžeris, lai varētu rīkoties ar Appengine aplikācijām - augšuplādēt, startēt, apskatīties žurnālus utt.

The Windows launcher is written in Python and uses wxPython for its GUI. This means (with a little care) the launcher should work on Linux, and we'd like Linux developers to have the option of using it.

Protams, ka man tie kompilētie binarņiki ir pie pēcpuses, tāpēc no sivēna slaucu nost izejas kodus un wxpython.

svn co http://google-appengine-wx-launcher.googlecode.com/svn/trunk/ launcher
sudo apt-get install python-wxtools

Smuki un bezjēdzīgi. Kā tas pierādījies entās reizes iepriekš - manas vajadzības pilnīgi apmierina gedit ar komandrindu.

Meklētājiem: Google App Engine launcher on linux.

Programmu lohalizācija norisinās pilnā sparā.

Tulkošana ir laba lieta, taču līdz pavisam noteiktai robežai. Man patīk, ka pieteikšanās logs sveicina mani latviski, taču konsolē nevēlos izjust diskomfortu, ko rada sasprindzināšanās lasot 2 valodās miksētu tekstu + cenšoties izprast, ko tulks ir vēlējies pateikt.

Veikalos tagad ir pilns ar laptopiem, kuri maksā ap 300 LVL. Domāju, ka tā ir pati pirktākā laptopu grupa, jo par šo naudu var dabūt divkodolu proci, 1Gb RAM (nu ofisa datoram tak pietiek) un citas ekstras. Manā skatījumā lielākais šo datoru mīnuss ir svars, kas parasti ir ap 3kg. Bet ir vēl viena fīča. Visi viņi nāk ar uzinstalētu VISTA instalāciju. Normālais ceļš - ko darīt? Lietotājs ierauga VISTAS ātrdarbību, konstatē, ka no normālā 1Gb RAM tiek puse tiek noēsta vispār nekā nedarot, un pirmā lieta, ko dara - nones VISTU nost.

Tad viņš internetā nokačā Windows XP ar iekļautu otro servispaku. Kad XP ir uzinstalēts - tas protams neredz ne tīkla karti, ne skaņas aparatūru, ne arī spēj attēlot normālu izšķirtspēju nekā. Neatbalstītā čipseta dēļ ik pa laikam parādās kļūdu paziņojumi, par nespēju veikt vienu vai otru operāciju. Pat nepieminēšu iebūvēto karšu lasītāju un webkameru. Nabadziņš ir vēris vaļā ražotāja mājas lapu un mēģinājis lejuplādēt draiverus. (parasti notiek ar ātrumu 15kb/s, kamēr viens pats video draiveris sver pie 100 Mb) OK - laiks ir pagājis un draiveris ir novilkts, bet viņš nestrādā! Vienkārši nestrādā. Ražotājs visur raksta, ka iesaka VISTA perētājsistēmu, bet cilvēciņš tur jau ir bijis un visus zemūdens akmeņus izbaudījis uz savas pēcpuses.

Tad jūzeris nāk pie manis ar savu pusfunkcionējošo ķieģeli un es viņam izskaidroju - tā Arvīd/Minna/Anna. Diemžēl esi iegādājies dzelzi, kuru Windows XP vairs nevelk, bet kurš Windows Vista diemžēl vēl nevelk. Tāpēc es zinot šos apstākļus, netaisos tērēt savu dārgo laiku bezjēdzīgi un piedāvāju tev iepazīties ar vienu citu operētājsistēmu (te nu veikli ieslidinu CD un restartēju). Ja nepatiks - jebkurā laikā esi brīvs atgriezties pie VISTAs.

Kad cilvēciņš pēc 20 min ierauga uz sava ķieģeļa normālu ekrāna izšķirtspēju, sejiņa atplaukst smaidā. Bet kad viņam apstāsta kas un kā + uzliek uz Ubuntu pilno lokalizāciju un visus aizliegtos kodekus/skaipus/flašus/Windows fontus utt., tad cilvēciņš jau sāk palikt domīgs - varbūt tiešām pamēģināt.

Pēc tam cilvēciņam nodemonstrē:
1. Kā var smuki šārēties tīklā caur sambu ar pārējām tārpstacijām;
2. Kā bez papildus softiem var atvērt pdf, lejuplādēt torrentus, strādāt ar dokumentiem;
3. Cik viegli ir pārslēgties starp logiem ar compiz efektiem un kā tie smuki peld un ēnojas;
4. Ka antivīruss šai videi nav nepieciešams un izstāsta kāpēc;
5. Kā ar pāris klikšķiem pieslēgties pie bezvadu tīkliem;
6. Ka VLC, Firefox, un Transmission (un varbūt arī OO.o) ir tieši tāds pats, kā uz viņa pierastā Windows;
7. Ka OO.o ir pieejama arī latviešu valodas gramatiķis;
8. Ka viss notiek gandrīz 2 reizes ātrāk kā uz VISTA;

Rezultātā cilvēks jūtās nevis tā, ka viņam ir kaut kas uzspiests un neērts iesmērēts, bet vēl ir priecīgs, ka nav velti izsviedis piķi vējā. Pēdējā laikā šādi esmu iedevis otro elpu jau 3 laptopiem. Un lai gan saku, ka ja problēmas, tad drīkst traucēt uz mobilo, vairāk par 2 zvaniem no cilvēka neesmu sagaidījis. Acīmredzot strādā.

Darba biedrene nopirka portatīvo datori ar rūpnīcā instalētu linuk. Tā kā šādu linuk jomā esmu jauniņais, šķīlu klāt. BIOS - nu normāli. Tad parādījās melns ekrāns. Tad saspiests pingvīns ekrāna augšējā kreisajā pusē un sāka kaut kādi teksti no lejas uz augšu. Un kas tad tas - ibio rādio - mans sāk dot kaut kādus paziņojumus par kerneli. Kas vispār ir kernelis? Ojohaidī - ekrāns nodzisa. Nē - tomēr kauktas parādījās. A kāpēc viss tik graudains? Vai man tagad visu laiku tā būs?

Tādu stresu izjūt cilvēks, kas ir salasījies evanģēliski luteriskās prātulas par to, ka brīvprogrammatūra ir vēsi, un tagad tādu ir iegādājies. Droši vien, ka pret vistu viņš izjūt tieši to pašu, tikai tur stress sākas tad, kad nabadziņš saprot, ka neviena poga nav tur, kur agrāk.

P.S. Ieliku Ubuntu 7.10 - live on cd - nu nostrādāts viņš ir kā elle. Pat no dzīvās versijas atpazina pilnīgi visus draiverus, ekrāna izšķirtspēju, Intel grafisko karti, zilzobus, bezvadu tīklus. \m/

Fuj cik Windows 2000 ir pretīgs. Aizvēsturiskas ikonas, krāsas. Operētājsistēma, kas neatpazīst Realtek C-Media AC97 utt, ar ko ir aprīkots teju vai katrs lētā gala dators. Microsoft Office 1997 (elle nē). Turklāt teju teju (2009. gada sākumā) beigsies ražotāja atbalsts.

Nesaprotu, kāpēc cilvēki joprojām to dranķi izmanto. Tā vietā mierīgi varētu instalēt ražotāja atbalstītu Ubuntu, kas sevī ietver modernu tīmekļa pārlūkprogrammu, spēcīgu dzelžu atbalstu, biroja programmatūru, personālo informācijas plānotāju - Evolution.

--

Manā birojā visi izmanto Office 2003. Ļoti normāls ofiss - pēdējais normālais Word un Excel. Un kad gudrinieki sūta dokumentus Microsoft Open Office XML Formātā (docx - tajā pašā, ko viņi izmisīgi mēģināja noreģistrēt kā ISO standartu), tad Words nobļaustās, norādot, ka nespēj atvērt un apstājas. Tad failu pārsūta man un es uz sava lēnīgā ubuntu zirdziņa atveru, pārspiežu uz pdf un sūtu atpakaļ. Cilvēki izdod ~200 LVL par programmu un jau pēc pāris gadiem vienīgais, ko tie saņem, ir kļūdas paziņojums. Meklējot Microsoft mājas lapā kādu konvertēšanas spraudni, atradu paziņojumu, ka spraudnis būs publiski pieejams vienīgi 2008. gada otrajā pusē. Open XML mārketinga triks?

Un es pat netaisos sākt lietot _uzlaboto_ 2007 interfeisu. Nekādi nepamet sajūta, ka galvenais usability speciālists Microsoft komandā ir bijis Borats Sagdījevs. Jakšemeš - I love America...

Vēl viena lieta, ko vēlējos pieminēt saistībā ar Ubuntu - manā rīcībā nonāca Gericom portatīvais dators, kurš savulaik tika iegādāts Francijā. Liels un smagnējs līdzi nēsāšanai, toties ērts lietošanai istabas apstākļos. Uz šī datoriņa visu laiku tika izmantots "Windows XP Home edition" un tā kā disku lasītājs bija jau gandrīz nodedzis, tā bija liela laime redzēt, ka Ubuntu instalācijas disku tas tomēr spēja nolasīt. Pati instalācija man aizņēma 2 diennaktis.

Sākot darbu ar Ubuntu bija patīkams pārsteigums ieraudzīt, ka ir parādījusies jauna iespēja: pieskārienpanelītim labā un apakšējā puse darbojas kā lapas rullētājs. Atverot DELFI un ar pirkstu velkot paneļa labā malā no augšas uz leju, lappuse tiek norullēta līdz pašai apakšai. Forši. Agrāk biju domājis, ka tas ir saistīts tieši ar "dzelžiem" nevis programmatūru. Sākotnēji nedaudz kaitināja fakts, ka kursors pārvietojas ar nelielu laika nobīdi, bet tagad pie tā jau esmu pieradis.

Esmu nelabojams "Windows Classic" stila pielūdzējs. Manuprāt tas ir vislabākais interfeiss, kāds jebkad vispār redzēts. Vēl esmu nelabojams Gnome pielūdzējs. Kad pirms gadiem uzliku linuku, tad man bija vienalga - gnome vai kde - varēju pārslēgties bez problēmām, jo biju kā bērns, kas uzsūc visu jauno. Tad nāca modē minimālisms, flukbok utt, pēc kā es vairs nebiju spējīgs paskatīties uz kde. Toties tagad vairs neesmu spējīgs paskatīties uz fluksi, jo atšķirībā no tā laika cenšos orientēties uz darbu, nevis darbarīku.

Gnomē savukārt mani kaitina fīčas - "izslēgt duļķošanu fontiem, kuru izmērs ir mazāks par ..." trūkums. OSX šī fīča ir. Windows arī ir, lai gan nomaskēta kā Standart font smoothing" vai kautkā tā. Pat kde šī fīča ir.

Pagooglējot noskaidroju, ka pašam iksu serverim šī fīča ir, vienkārši gnomei nav attiecīga GUI, tāpēc uzstādījumi manuāli jāieraksta ar rociņu. Un lūk rezultāts. Piehakojot dabūju attiecigu rezultātu - softi izskatās 1:1 ar pierasto windows. Tāpēc bieži vien pat aizmirstu, ka darbojos citā vidē.

Uztaisīju, lai treknrakstā formatētais teksts duļķotos pēc noklusējuma, bet parastais teksts tikai ja izmērs ir lielāks par 18px. Tātad tagad uz opendesktopa visi H1 un citi lielie burti izskatās smuki. Tagad man ir windowsizskatīgs verķis ar Compiz fīčām, no kurām atslēdzot pusi nost iegūst patiešām elegantu darba vidi.